Semjuels Bekets. Un Karaliskā improvizācijas teātra izrāde. Absurds.
Semjuels Bekets
Un daudz pārdomu manā galvā.
Izlasīju šādus vārdus: "autors neieliek lugā morāli kā uz delnas- to jāatrod pašam (ja ir tāda vēlēšanās)."
Respektīvi, kā jau vienmēr, es varu (un šoreiz varētu teikt, ka man pat oficiāli ir atļauts) palikt pati savā patiesībā, neatkarīgi no tā, kāda ir tavējā, un ka tās abas, lūk, varētu mijiedarboties!
GAIDOT GODO
Un daudz spekulācijas par to, kas tad īsti Godo ir. Izlasīju pat variantu, ka tas ir Dievs vai kaut kas uz to pusi.
Bet mani šis jautājums nenomāc tik daudz, kā citi.
Dvēseles pornogrāfija. Un absurds.
Un te pekšņi tā sajūta, ka nav viss nemaz tik absurds!
Mēs taču arī gaidām. Visu dzīvi gaidām.
Un esam. Tā ir svarīgākā darbība- būt.
Jānis Skutelis(Didi) un Varis Klausītājs (Gogo)-Varbūt pakaramies?
-Varētu!
-Tu pirmais! Tu esi vieglāks!
-Nē, tu pirmais, jo esi smagāks!
-...
-...
-Mums nav striķis.
-Man ir josta!
-Vai tā izturēs?
(pārrauj jostu)
- Un ko tagad daram?
-Rīt paņemsim striķi!
Un šis dialogs tika tikko uzrakstīts ļoti slikti. Bet tika uzrakstīts, unn, iespējams, ka tas vien, kaut nedaudz, kaut pavisam, pavisam nedaudz, kaut ko nozīmē. Man vismaz nozīmē. Un pie tā arī paliksim, lai kārtējo reizi neveidotos mūsu "patiesību" konfrontācija.
Jānis Skutelis (Gogo) un Juris Strenga (Lakī)Ziniet, šis teksts ir man vienai. Tīri intīms, bet parādīts uz āru.
Kā pornogrāfijā!
Bet vakar it nekā neintīma nebija. Tā bija nepiespiesta, sarežģita, bet tajā pašā laikā ļoti vienkārša dvēseles pornogrāfija. Nezinu, kā vēl apspēlēt šos vārdus.
Bet man patika.
Ļoti, ļoti.
Un Lainei ir laba gaume.
Ļoti, ļoti.
