pastiep savu roku
pieskārienam
un vaigos sārtums satecējis
it kā visa dzīvība
rotaļājas tevī
vēl nedaudz
lai deg
asnis manī

vieglāk kad manas lūpas pie tavām un mati tik rotaļīgi krīt uz tavas sejas grūtāk kad tavas lūpas pie manām atraut! bet nesanāk aziet! bet negribās un ja nu lūpas satiktos pusceļā?

es vēlos
man vajag
lai mani ceļ spārnos
un iemāca lidot
jo uz zemes
pie zemes
zemē
es turos jau gana stingri

rūgtums pāri malām
un jūti
ka esi

bet tevi jau no bērnības māca
saspiest lūpas vēl ciešāk
un nekliegt vairs pasaulei sirdī

un tai pasaulei
kas tevī
itkā neesot jēgas

līdz ar to
tikai rūgta atbalss visumā
bet nekad nerimsties kliegt

tikai rokas stiepiena attālumā
ir pa īstam tavs
un jādomā,
ka rokas jau vairs garākas nekļūs

bet ko tu zini
par mans un tavs
un ko tu maz zini
pats par savām rokām

saka, ka čigānietes mākot zīlēt plaukstās
vai, atvainojos par manu netoleranci
jāsaka būtu- romu sievietes
mākot zīlēt ikvienā plaukstā

pie velna!
bet stāsts nav par rokām
Un nav par čigāniem

un patiesībā
tikai rokas stiepiena attālumā
var paskatīties uz to,
cik ilgi var būt tik tālu
un cik tālu ir īsts

šis, iespējams, ir tas mirklis,
kurā ieplūst dzīvība

un logā,
kurš nosvīdis no mūsu elpas,
velkam līnijas
garas
līdz mūžībai

bet pasaule nemāk sadegt
vienā cēlienā
tā liesmo un kvēl
mums līdz
pat tad,
ja izgaro mirklī

un līnija logā
kā pierādījums visam,
ko vēlies pierādīt







šis, iespējams, bija tas mirklis,
kurā ieplūda dzīvība

Savādi, cik bieži mani uz gājēju pārejām centušies (ne)nobraukt. Vismaz jādoma, ka tā, spriežot pēc riepu svilpoņas pilsētas ritmā. Un, re, saule atkal sarāvās. Kā sirds.

Eju tālāk. Un atkal savādi, ka nez pa kuru laiku saule atguvusi sevi, savu stāju. Klip-klap. Skan papēži, dilstot pret raupjā asfalta virsmu. Bet ja nu man būtu rati? Švīk! Pilsēta elpo.

Tik nolādēti skaists rudens, pieskaitīts pie "man nepatīk". Un elpa nav salta.

Klip- klap tālāk bez ratiem. Un viens. Pavisam viens cilvēks var būt. Viens ar ielu. Vai bez tās Saule, šķiet, sarāvusies atkal. Un nav vienalga. Un sirds. Tāpat. Punkts.