Tā notiek, ka gadās aizdomāties par dažādām lietām, un šoreiz nekādi nevaru atrast atbildi kādam jautājumam. Jā, var jau būt, ka jautājums ir pat muļķīgs, turklāt jau vairākiem cilvēkiem esmu to prasījusi, bet nu nekā! Atbildes kā nav tā nav.
Respektīvi, jautājums ir par Svēto Vakarēdienu.
Luterāņu baznīcas mājaslapā (http://www.draudze.org.uk/lv/?ct=sv_vakarediens) šis notikums skaidrots: „Svētais vakarēdiens ir sakraments, kur dienišķā maize un vīns savienojas ar Dieva apsolījumu un Dieva klātbūtne kļūst par svētību.” Svētajos rakstos (1.Kor 10:16–17) rakstīts: „Svētības biķeris, ko mēs svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Maize, ko laužam, vai tā nav savienošanās ar Kristus miesu?”
Svētais Vakarēdiens kristīgajā pasaulē ir bijis viens no strīdīgākajiem, kā arī sarežģītākajiem jautājumiem.
Virspusēji skatoties, varētu sadalīt ticīgos divās grupās:
1.)Tajos, kuri Kristus miesas iemiesošanos Svētajā Vakarēdienā uztver simboliski (piemērs: Mācītājs Mārtiņš Balodis: „Baudot Svēto vakarēdienu mēs ticībā baudām Kristu. Tas nozīmē, ka baudot maizi un biķeri mēs Kristu nebaudām burtiski, bet gan garīgi.”; vai profesora Roberta Feldmaņa rakstītais: „Cvinglijs, un līdz ar viņu arī Šveices reformācijas vēlākie darbinieki, Sv. Vakarēdienā saskatīja vienīgi simbolisku piemiņas aktu, tulkojot Jēzus Kristus Iestādījuma vārdus – “tā ir Mana Miesa, tās ir Manas Asinis” tikai kā līdzībā teiktus un tulkojamus “tas nozīmē”. Būdami sava laika apgaismības un filozofisko skolu domāšanas cilvēki, tie noraidīja kā cilvēka prātam nepieņemamu Kristus patieso Klātbūtni sakramentā. Līdz ar to Sv. Vakarēdiens viņu uzskatā kļūst vienīgi par skaistu simbolu, par atgādinājumu un piemiņu Kristus mīlestībai uz mums.”)
2.) Tie ticīgie, kuri tiešām uzskata, ka vīnā un maizē iemiesojas reāla Kristus miesa un viņa asinis. (piemērs: Mārtiņš Luters: „Svētais Vakarēdiens ir Kunga Kristus patiesa miesa un asinis maizē un vīnā, ko ēst un dzert mums, kristiešiem, ar Kristus vārdiem ir pavēlēts.”)
Es spēju saprast pirmo grupu no šiem ticīgajiem, bet par otro grupu man rodas liels jautājums, uz kuru neesmu atradusi atbildi- ja cilvēki ticēja, ka maize, ko viņi saņem sakramenta laikā ir īsta Kristus miesa, un šis vīns, ko viņi dzer, ir reālas asinis, kāds var būt iemesls ēst īstu cilvēka (termins „cilvēks”, runājot par Kristu gan nav it nemaz atbilstošs, bet es to izvēlos, jo ticīgie taču ticēja arī viņa cilvēcīgajai misai, ne tikai Kristus dievišķīgumam) miesu un dzert tā asinis? Vai tiešām ticība to liek? Vai tā to pieļauj? Un, galu galā, vai tad process, kad cilvēks ēd cita cilvēka miesu nav kanibālisms?
Zinu, ka esmu šeit izplūdusi un diez vai kādam būs vēlme man sniegt atbildi, bet es būtu ļoti pateicīga.
http://www.paviladraudze.lv/resursi/krajumi/27-bib…
http://www.ebaznica.lv/?p=5227
http://www.erglubaznica.lv/?ct=aktuali&fu=read…
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru