Bermonts (Avalovs, ha, nekāds Avalovs viņš nav. Un tas ir mans pēdējais vārds. Tas krievu profesora raksts mani pārleicināja. Un pat pulkvedis viņš nav :D ). Golcs. Balodis. Un Zemitāns. Ulmanis. Deņikins. Kolčaks. Tad vēl Peniķis. Un "Blitzschlag".
Ha, zinu, ka tikai man šie sasodītie vārdi likās interesanti. Bet tas jau nekas.
Sēžu bibliotēkā. Un galva tik tiešām kā spainis.
Plānā vēl mazliet Bermonta, jo līdz Latgalei tikpat šodien netikšu.
Bet tik ļoti gribu, lai kāds pasaka, ka būs labi. Un šķiet, ka es varētu tagad piecelties, skriet līdz otram telpas galam, nežēlīgi bļaujot un kliedzot, kāri tverot pēc dziļi ievilktas elpas, kuru tad varētu atkārtoti izkliegt un tad nosēsties uz grīdas, pieraut kājas sev cieši klāt, vērties nekur un ļaut dvēselei izraudāt it visu, kas sakrājies.
Bet ne sūda tā nenotiks! Ieraujos rāmī, aizbultēju apziņu un turpinu cerēt, ka kāds pateiks un parādīs, ka "viss taču ir un arī būs sasodīti labi".
Bibliotēka.
Un galva kā spainis.
Pietrūkst.
Vienmēr kaut kas pietrūkst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru